Grafomans - Kadrs No Dzives

Mani brīži, kas atkārto pagātnē pieļautos sūdus, Kas atkārto pieļautās cerības un brūces Saprotu ka nēesmu derīgs un lūzt. Saprotu ka neder vairs melīgās rūpes Es nemīžu, es nemīlu tās debīlās brūces Kas dzeļ bļaģ, kas nelīdz un nekrīt lai lūgtu. Nebijis kas nedrīkst un septītā kļūda Nedirst ka neplīst un negribās būt. Skatieni kas maniem brāļiem acīs Gadiem kas krājies kāddien sacīs. Mājienu kas pārciest ar vārdiem prasīs Es skrienu ar tādiem kas mācēs atzīt. Neskriešu pakaļ, ja tālu projām, Ja aizgājis pa visam un gājis bojā. Neraudi, nemocies dzīve ir viena. Dzīvo to brīvi ar prieku.